12. Novembris, 2018
Vārda dienu svin: Kaija, Kornēlija

Apgrozībā laiž viena lata monētu ar Ziemassvētku zvaniņu attēlu

Reģistrēties, lai varētu balsot
 

Latvijas Banka šodien, 4. decembrī, laiž apgrozībā jaunu 1 lata apgrozības monētu ar Ziemassvētku zvaniņu attēlu reversā. Tā ir likumīgs maksāšanas līdzeklis Latvijas Republikā. Monētas nonāks apritē tāpat kā cita apgrozības nauda – ar banku starpniecību sasniedzot tirdzniecības un citus uzņēmumus un iedzīvotājus.

Apgrozībā laiž viena lata monētu ar Ziemassvētku zvaniņu attēlu

Monētas grafisko dizainu veidojis mākslinieks Holgers Elers, un ģipša modeli – tēlniece Laura Medne. Jaunās 1 lata monētas kaltas Vācijas kaltuvē Staatliche Münzen Baden-Württemberg.

 

Jauno 1 lata monētas reversā attēloti divi ar lenti sasieti zvaniņi. Aversā zem Latvijas ģerboņa redzams jaunās monētas kalšanas gads – 2012. Citu atšķirību – monētas jostas, izmēra, izmantotā metāla un svara ziņā – starp jauno monētu un citām 1 lata apgrozības monētām nav.

Monētas kopējā tirāža ir 1 miljons, un tā tāpat kā citām īpašajām apgrozības monētām netiks papildināta.

 

Zvaniņiem gan kā skaņas instrumentam, gan kā rotājumam izsenis bijusi vieta Eiropas tautu ziemassvētku tradīcijās. Blakus piparkūku sirdij, kas nonāca uz vienlatnieka pirms gada, zvaniņi ir viens no Latvijā ierastiem svētku prieka simboliem.

Zvanu skaņas cilvēki pazinuši jau senos laikos. Pagānu tautas šķindinājušas zvanus, lai tumšajās rudens un ziemas naktīs aizbaidītu ļaunos garus. Izplatoties kristietībai, baznīcu zvanus sāka izmantot, lai paziņotu par kaut ko nozīmīgu – briesmu tuvošanos, svinību sākumu, cilvēka piedzimšanu vai nāvi un citiem svarīgiem notikumiem. Vēlāk gan zvanu skaņas kļuva drīzāk par svinību, nevis briesmu vēstītājām, un īpaši tās saistās ar Ziemassvētku laiku. Lielbritānijā karalienes Viktorijas valdīšanas laikā ļaudis nelielus zvaniņus izmantoja Ziemassvētku korāļu pavadījumam, jo tie bija vieglāki un lētāki nekā tradicionālie mūzikas instrumenti.

Egles rotā ar Ziemassvētku gaismiņām (sākotnēji tās bija sveces), vītnēm un vizuļiem, rotājumiem, kas izgatavoti no putnu spalvām un olām, salmiem, smilgām, augļiem, dārzeņiem un ogām (pirmās Ziemassvētku egles savulaik tika rotātas ar āboliem, riekstiem, cukura gabaliņiem un piparkūkām). Arī zvaniņi kļuva par šādu rotājumu visā pasaulē. Piemēram, Libērijā, kur visbiežāk mājās tiek rotāti palmas zari, tajos tiek iekārti tieši zvaniņi. Ziemassvētku zvaniņi līdz ar citiem zvanu veidiem mūsdienās ir daudzu muzeju kolekciju sastāvdaļa. Īpaši minams Vaskikello zvanu muzejs (Somija), kur eksponēto zvanu skaits jau pārsniedzis 1 500.

Ziemassvētku laikā zvani mūs uzrunā dažādās balsīs. Klusi nošķind zvaniņš Ziemassvētku egles zarā, skujiņai nokrītot, un svecīšu atspulgi liek spožāk iemirdzēties arī bērnu acīm. Populārajā dziesmā Jingle Bells zirga zvaniņi skan draiski un pārgalvīgi. Arī Vilis Plūdons jauku Ziemassvētku vakaru, kad sniegā tīti mežs un lauks, saista ar jautrām un dzidrām zvaniņa skaņām. Savukārt Jānim Porukam ".. maigi dziedot, pulksten's skan .." un liek pašam sev jautāt: ".. vai varēšu es mūžīgi tāds skaidrs būt?" Bet baznīcas zvani cēli un svinīgi vēsta par Dieva dēla piedzimšanu miljardiem kristīgo cilvēku visā pasaulē. Taču, lai kāda būtu šo zvanu skaņa, vēstījums ir viens – pasaulē nāk gaisma un laiks valdīt priekam!

Latvijas Bankas iedibinātajai īpašo apgrozības vienlatnieku tradīcijai nu jau vienpadsmit gadu; to iesāka monēta ar stārķi, un jau kopš 2004. gada tiek kaltas divas šādas monētas gadā – viena uz Jāņiem un otra uz Ziemassvētkiem (pilnu īpašo vienlatnieku klāstu var redzēt šeit).

"Liesma" sociālajos tīklos

twitterfacebookfacebook

eLiesma jautā

Vai esat apmierināts ar 13. Saeimas vēlēšanu rezultātiem?:

Ziņu arhīvs

 
 
P O T C P S S
 
 
 
1
 
2
 
3
 
4
 
5
 
6
 
7
 
8
 
9
 
10
 
11
 
12
 
13
 
14
 
15
 
16
 
17
 
18
 
19
 
20
 
21
 
22
 
23
 
24
 
25
 
26
 
27
 
28
 
29
 
30
 
 
 

Partneri