Akcijas vai tankus?
Dzīvē tā mēdz gadīties — gribēšana, pat akūta vajadzība pēc konkrētās lietas ir, bet ar naudu gluži kā spārnotajā teicienā — šajās biksēs nav, bet citu bikšu arī nav...
Tieši šāda situācija tagad ir mūsu valstij. Kopš kaimiņzemes cars Vladimirs Bezkaunīgais no Krievijas impērijas atjaunošanas hipotētiskiem plāniem Melnās jūras piekrastē jau pārgājis pie darbiem, Latvijas varas cilvēki pēkšņi attapušies, ka jāstiprina valsts aizsardzība. Vēl vairāk — atklājies, ka NATO dalībvalstij vēlamo 2% aizsardzības taksi no ikgadējā budžeta premjera Valda Dombrovska laikā mūsu militāristi ne tikai pildījuši pa pusei, bet vēl to pašu niecīgo summu pamanījušies sadalīt ne tikai karavīriem, virsniekiem un tehnikai, bet arī veselai buķetei pavisam civilu darīšanu... Protams, tagad visi puiši un meitas Saeimas valdošajā koalīcijā gluži vai sacenšas, solot būtisku militārā budžeta pieaugumu teju līdz pilnīgai laimei un absolūtam sirdsmieram mums katram un Latvijai lojālajiem mūsu valsts iedzīvotājiem visiem kopā. Cik nu tādas sajūtas vispār var būt valstiņā, kurai tiešā robeža ar Krieviju. Iekšējās un ārējās izlūkošanas stratēģi jau skaita, cik tankus un lidmašīnas nāksies pirkt, nemaz nerunājot par formas tērpiem, kara zābakiem, ķiverēm... Visu pārējo ministriju vēlmēm pēc budžeta naudiņas vismaz tuvākajā laikā maz cerību piepildīties, vienīgā zaļā gaisma būs Vējonim un viņa karadraudzei.